Ilze Indriksone: Jaunos speciālistus no aizbraukšanas atturēs mērķēts un adekvāts atbalsts

Ilze Indriksone: Jaunos speciālistus no aizbraukšanas atturēs mērķēts un adekvāts atbalsts

Pretēji publiski izskanējušai informācijai, koalīcijā vēl nav panākta vienošanās par mehānismu, kā sniegt atbalstu jaunajiem speciālistiem, kas ārkārtējās situācijas dēļ zaudējuši darbu. “Helikoptera princips”, kas paredz visiem izmaksāt vienādu atbalsta summu 180 eiro apmērā, augsti kvalificētus jaunos speciālistus neatturēs no darba meklējumiem ārzemēs un aizbraukšanas. Cilvēkus, kas izglītībā ieguldījuši ievērojamus līdzekļus, pēc studijām ir raduši labi apmaksātu darbu, bet tagad to zaudējuši, varēsim noturēt tikai ar mērķētu un adekvātu atbalstu, kas samērojams gan ar finanšu saistībām, ko jaunais speciālists uzņēmies, lai apmaksātu studijas, gan ar atalgojumu, kas saņemts pirms ārkārtējās situācijas.

Jau divas reizes valdības Sadarbības sanāksmes sēdē un finanšu ministra darba grupā Nacionālās apvienības vārdā esmu rosinājusi rast mehānismu, kā sniegt mērķētu atbalstu jaunajiem speciālistiem, kas pēdējā gada laikā ir pabeiguši augstskolu, atraduši darbu, bet ārkārtējās situācijas laikā to zaudēja un pārāk mazā darba stāža dēļ, nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam.

Mums ir vienota izpratne, identificējot problēmu par bezdarbnieku pabalstu, kas jaunajiem speciālistiem ar mazu darba stāžu nepienākas. Proti uz bezdarbnieka pabalstu var pretendēt tikai persona, kas pēdējos 12 mēnešus 16 mēnešu periodā bijusi darba tirgū un par kuru šajā laikā veiktas sociālās iemaksas. Jaunieši, kas pēdējā gada laikā ir ieguvuši profesionālo vai augstāko izglītību un stājušies darba attiecībās, šim priekšnosacījumam nekvalificējas. Rezultātā jaunie speciālisti ir palikuši ne tikai bez darba un jebkādiem ienākumiem, bet arī bez valsts atbalsta. Turklāt lielai daļai no viņiem ir jāturpina maksāt studiju kredīti.

Labklājības ministrijas piedāvātais risinājums visiem jaunajiem speciālistiem, kas ārkārtējās situācijas dēļ zaudējuši darbu, izmaksāt 180 eiro lielu pabalstu nav risinājums. Izglītotam cilvēkam, kas spējis atrast darbu ar augstu atalgojumu, 180 eiro neko nemaina. Šī summa, iespējams, viņam ļauj segt mācību kredīta ikmēneša maksājumus, varbūt – arī samaksāt telefona rēķinu, taču tā noteikti neļauj segt pārējos maksājumus un vēl paēst. Ar labu izglītību, jaunais speciālists, kurš pazaudējis darbu Latvijā, var tādu atrast ārzemēs. Mums jāgādā, lai tas nenotiek un vienīgais iespējamais risinājums ir mērķētā un adekvātā atbalstā.

Nacionālās apvienības priekšlikumi paredz papildināt likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” ar jaunu pantu, kas ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas laikā un sešus mēnešus pēc tās beigām nosaka tiesības uz bezdarbnieku pabalstu bezdarbniekam, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beidzis mācības augstskolā vai koledžā, ieguvis un zaudējis darbu ar Covid -19 izplatību saistītās krīzes rezultātā.

Ja jaunais speciālists bija varējis atrast darbu ar 1000 eiro lielu atalgojumu, tad atbalstam jābūt procentuāli samērīgam ar šo atalgojumu, pat ja nostrādāti tikai trīs, četri vai pieci mēneši.

Iestājamies par atbalstu gadījumos, ja par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas ne mazāk kā trīs mēnešus. Šajā gadījumā vidējo apdrošināšanas iemaksu algu aprēķina par tiem mēnešiem, par kuriem 12 mēnešu periodā ir veiktas vai bija jāveic iemaksas bezdarba gadījumam, neņemot vērā kalendāra mēnesi, kurā uzsākta nodarbinātība, kā arī kalendāra mēnesi, kurā persona ieguvusi bezdarbnieka statusu.

airBaltic jaunie piloti, arhitekti, būvinženieri un daudzi citi jaunie speciālisti savas profesijas apgūšanai nereti uzņēmušies apjomīgas finanšu saistības mācību apmaksāšanai. Dažus mēnešus nostrādājuši amatam un kvalifikācijai atbilstoši atalgotu darbu, daudzi līdz ar krīzi ir atlaisti.

Viņi ir speciālisti, kas ar savu kvalifikāciju, visticamāk, viegli var atrast darbu jebkur pasaulē. Vai tiešām, liedzot viņiem adekvātu atbalstu, Latvija viņus ir gatava zaudēt un atdot citām valstīm?

Arī ārkārtējās situācijas laikā mums jāspēj skatīties tālāk un jāgādā, lai kvalificētie jaunie speciālisti savas gaitas turpina Latvijā, mūsu valsts un iedzīvotāju interesēs.

Atliek vien piebilst, ka saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotiem augstākās izglītības pārskata datiem 2018./2019. mācību gadā 1. profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikāciju (koledžu) absolvējuši 3354 studenti, akadēmisko bakalaura grādu ieguvuši 2774 studenti, bet profesionālā bakalaura grādu vai 5. profesionālā kvalifikācijas līmeņa kvalifikāciju ieguvuši 4755 studenti.

Pieņemot, ka absolūti lielākā daļa šo kvalifikāciju ieguvušie jaunie speciālisti ir stājušies darba attiecībās, aplēšam, ka personu skaits, kas nonākušas šādā bezprecedenta dzīves situācijā, ir ievērojams.



Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *