2020.gada pārskats

2020.gada pārskats

Administratīvi teritoriālā reforma

  • Uzklausot novadu vadītāju izteikto vēlmi, ar kolēģu atbalstu panācu, ka jaunizveidoto Lejaskurzemes novadu turpmāk dēvēs Dienvidkurzemes novadu, un par tā centru tiek noteikta Grobiņas pilsēta.

 

  • Saeimā atbalstīta mūsu virzītā iecere par 0.līmeni jeb pagastu iedzīvotāju valdēm vai padomēm katrā pilsētā un pagastā novadu pašvaldībās. Ir gandarījums, ka izdevies vienoties par šo risinājumu, kas nodrošinās demokrātiski tieši ievēlētu iedzīvotāju pārstāvniecību. Tas ir priekšlikums, kas radies tiekoties ar iedzīvotājiem reģionos, kuriem bija zināmas bažas par iespēju līdzdarboties un tikt sadzirdētiem pēc jaunās administratīvi teritoriālās reformas.

 

  • Pēc ilgstošiem centieniem panācu, ka tiek saglabāts Ventspils novads, Ventspils un Jelgavas pilsētām piešķirts valstspilsētu statuss. Par Ventspils novada saglabāšanas nepieciešamību esmu uzstājusi jau kopš 2019. gada nogales, un panācu, ka priekšlikums un iedzīvotāju intereses tika sadzirdēts. Ieguvēji būs kā pilsētas tā novada iedzīvotāji.

 

  • Gada sākumā, pirms Covid-19, tikos ar iedzīvotājiem Pāvilostas un Talsu novados, (iepriekš arī Nīcas, Kuldīgas un Saldus novados) lai pārrunātu novadu aktualitātes, skaidrotu Saeimas darbu un apspriestu administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz konkrēto novadu.

 

Atbalsts Covid-19 krīzē

  • Sākoties Covid-19 krīzei, izveidoju komunikāciju ar 288 komersantiem, apzinot problēmas dīkstāves pabalsta piešķiršanā, un par to tālāk informēju finanšu ministra vadīto darba grupu un VID ģenerāldirektori. Pēc tam mums kopīgi izdevās novērst pretrunas un samazināt ierobežojumus dīkstāves pabalstu saņemšanai. Pēc mana ierosinājuma tika mainīts dīkstāves pabalsta aprēķins mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tas tika aprēķināts no 2019.gada pēdējo divu ceturkšņu ienākumiem arī aprīlī un maijā.

 

  • Informēju Latvijas Finanšu nozares asociāciju par apgrūtinājumiem saņemt kredītus kultūras nozarē strādājošajiem. Kultūras darbinieki vērsa manu uzmanību, ka komercbankas liek šķēršļus hipotekāro kredītu izsniegšanā, tieši kultūras jomā strādājošajiem. Par šo jautājumu, informēju LFNA, lai novērstu iespējamo nevienlīdzību un atjaunotu taisnīgus un vienlīdzīgus kredīta izvērtēšanas kritērijus, neatkarīgi no pārstāvētās nozares.

 

  • Panākts atbalsts jaunajiem speciālistiem, un tiek nodrošināta iespēja saņemt pabalstu, ja iepriekšējā mācību gada augstskolu absolventi, kuri COVID ārkārtējās situācijas dēļ palikuši bez ienākumiem, bet nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam. Divus mēnešus tika nodrošināta iespēja saņemt īpašu 500 eiro pabalstu. Ja šajā laikā darbu neizdodas atrast, vēl divus mēnešus viņiem ir pieejams 375 eiro liels pabalsts.



 

Nodokļi un budžets

  • Kopā ar Nacionālās Apvienības kolēģiem Saeimas budžetā panācām grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas nosaka, ka samazinātais pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 5% apmērā Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem paliek spēkā arī turpmāk.

 

  • Panācām jaunas mājokļu atbalsta programmas “Balsts” darbības uzsākšanu subsīdiju piešķiršanai daudzbērnu ģimenēm. Subsīdijas apjoms tiek noteikts, balstoties uz vairākiem kritērijiem. Trīs bērnu ģimenēm (arī, ja trešais vēl gaidāms) grants ir 8000 eiro parastam mājoklim vai 10 000 eiro, ja mājoklis atbildīs energoefektivitātes prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēkām. Savukārt četru un vairāk bērnu ģimenēm (arī, ja ceturtais vēl gaidāms) subsīdija ir 10 000 eiro parastam mājoklim vai 12 000 eiro, ja mājoklis atbildīs energoefektivitātes prasībām par gandrīz nulles enerģijas ēkām.

 

  • Budžeta sarunās vienojāmies par ģimenes valsts pabalsta reformu no 2022.gada, kas ietver divas daļas – tiešo atbalstu ģimenei pēc reāli apgādībā esošo bērnu skaita nevis pēc to kārtas skaitļa, kā arī kompensētu atbalstu ģimenēm, kurās bērni jau ir pieauguši, jauniešiem tiks nodrošinātas iespējas atbilstoši kritērijiem iegūt budžeta vietas studijām.

 

  • Kopā ar citiem Saeimas Kurzemes grupas deputātiem un Sporta apakškomisijas locekļiem paudu atbalstu licences iegādei Pasaules rallija čempionāta (WRC) posma sacensību organizēšanai Latvijā.

 

  • Budžeta komisijā atbalstījām Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes.

 

  • Izvērtējām un aizstāvējām Liepājas ostas pārvaldības modeli un nepieciešamību saglabāt esošo kārtību, pamatojot to ar ārvalstu pieredzi un augšupejošos ekonomiskos rādījumus ostā – kravas, investīcijas, uzņēmējdarbības tendences.

 

  • Iesniedzu priekšlikumus vietējo mazo alkohola ražotāju atbalstam. Tautsaimniecības komisijā iesniegtie un atbalstītie priekšlikumi paredz mazajām alus un vīna darītavām atvieglot alkohola tirdzniecību internetā un iespējas piegādāt alkoholu pircējam uz mājām. Šāds priekšlikums tapis pēc mazo ražotāju lūguma, pamatojot to ar apgrūtinājumiem konkurēt ar lielajiem ražotājiem un minot vairākus birokrātiskus traucēkļus savas produkcijas realizēšanai.

 

 

 

 

 

 

Darbība Kurzemes reģionā

  • Tikos ar Saldus uzņēmēju biedrību, lai uzklausītu uzņēmēju priekšlikumus. Pārrunājam formālas problēmas likumdošanā, kas kavē biznesa attīstību un apspriedām nodokļu politikas izmaiņas. Tāpat viesojos arī Blīdenes stādaudzētavā, kur uzņēmējs Rinalds Rullis iepazīstināja ar uzņēmumu un tā attīstību. Pārrunājām arī nozares sezonalitātes īpatnības un tam attiecināmos likumus.

 

  • Rīkoju tikšanos ar Liepājas “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klasteri”, kur kopā ar Saeimas Kurzemes deputātu grupu uzklausījām “Zaļo un Viedo Tehnoloģiju Klāstera” priekšlikumus klasteru un inkubatoru plašākai iesaistei ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanā. Pārrunājām klasteru nozīmi kopdarbības veicināšanā un uzņēmumu modernizācijas procesu ieviešanā. Īpaši jāuzteic prezentētais “Industry 4.0” koncepts, kas paredz izvērtēt uzņēmumu produktivitāti un palīdzēt modernizēt un digitalizēt uzņēmumu procesus un tehnoloģijas.

  • Ar Saeimas Kurzemes deputātiem uzklausījām Liepājas Universitātes rektori, Senāta pārstāvjus un studentus, kā arī Ventspils Augstskolas rektora viedokli par augstskolu nākotni un IZM ziņotos kritērijus universitātes statusa saglabāšanai. Pārrunājām nepieciešamos atbalsta mehānismus reģionos un iespējamos tālākos scenārijus pēc izglītības iestāžu reformas.

 

 

Onkoloģisku pacientu atbalstam

  • Saeimā dibinājām deputātu grupu onkoloģisko pacientu atbalstam. Deputātu grupas mērķis ir onkoloģisko pacientu tiesību aizstāvēšana uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

 

  • Lai mazinātu onkoloģisko slimību izplatību un uzlabotu ārstēšanu, panācām, ka straujāk tiks celti nodokļi cigaretēm un karsējamai tabakai un iegūtais finansējums novirzīts dzemdes kakla vēža skrīninga uzlabošanai un prostatas vēža skrīningam, kā arī jauniem efektīviem medikamentiem onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Attiecīgajiem skrīningiem 2021. gadā būtu nepieciešami vairāk nekā 750 tūkstoši eiro, savukārt zāļu kompensācijai – 28 miljoni eiro.

 



Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *